Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.



Mazākas VSAOI nepilna laika nodarbinātajiem: solis pretī legālai nodarbinātībai vai jauns administratīvais slogs?

​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​Plānots mainīt minimālo VSAOI piemērošanu nepilna laika un neregulāri nodarbinātām personām. Ideja, protams, nav slikta – es pilnībā piekrītu, ka ir nepieciešams padarīt legālu nodarbinātību vienkāršāku un vienlaikus mazināt ēnu ekonomiku. 


Taču, iepazīstoties ar likumprojektu, kas šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/05b9bd02-19f0-4cac-bc0c-18b101c9a1b4), rodas jautājums: vai birokrātijas mazināšanas pasākums atkal nekļūs par jaunu birokrātijas slogu uzņēmējiem, paredzot jaunu sistēmu, jaunas prasības un jaunu kontroles mehānismu? 

Publiskā apspriešana noslēdzas jau šodien, 19. augustā, tāpēc šis ir īstais brīdis uz piedāvāto risinājumu paskatīties nedaudz rūpīgāk.  

Pašlaik darba devējam noteiktos gadījumos par darbinieku ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālā VSAOI objekta. Tas nozīmē, ka situācijā, kad cilvēks faktiski strādā tikai nelielu darba laiku un saņem, piemēram, dažus simtus eiro mēnesī, darba devējam var rasties pienākums veikt papildu iemaksas līdz noteiktajam minimumam. 

Esošais regulējums rada diezgan loģisku problēmu. Ja cilvēks objektīvi vēlas vai var strādāt tikai dažas stundas nedēļā, minimālo VSAOI prasība var padarīt šādu nodarbinātību darba devējam ekonomiski neizdevīgu. Rezultātā darba devējs var izvēlēties šādu personu nenodarbināt vispār vai arī var rasties risks, ka darbs tiek organizēts neoficiāli. 

Tieši šo problēmu šobrīd mēģina risināt Ministru kabinetā izskatīšanai nodotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas pašlaik vēl atrodas publiskās apspriešanas stadijā. 

Ko paredz piedāvātais risinājums? 

Vienkāršoti sakot, iecere ir noteiktos gadījumos ļaut veikt VSAOI no faktiskās darba samaksas, nepiemērojot papildu iemaksu līdz minimālajam objektam. Taču tam paredzēts būtisks nosacījums – darba devējam būs jāizmanto prasībām atbilstoša elektroniska darba laika uzskaites sistēma. 

Tādējādi faktiski nostrādātais laiks tiktu elektroniski uzskaitīts, VSAOI aprēķinātas no faktiskās darba samaksas, bet darba devējam nebūtu jāveic piemaksa līdz minimālajam VSAOI objektam. 

Pēc būtības šāds risinājums ir saprotams. Ja cilvēks strādā tikai dažas stundas nedēļā vai tiek nodarbināts neregulāri, ir loģiski meklēt iespēju sociālās iemaksas vairāk sasaistīt ar faktisko nodarbinātības apjomu. Tas varētu motivēt legālai nodarbinātībai, kas ir īpaši būtiski arī ēnu ekonomikas kontekstā. 

Kāpēc ēnu ekonomika šeit ir tik būtiska? 

SSE Riga jaunākais Ēnu ekonomikas indekss rāda, ka 2025. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedza 21,8 % no IKP. Turklāt 47,1 % no tās veido aplokšņu algas un vēl 27,4 % – neuzrādīti darbinieki. Tas nozīmē, ka būtiska ēnu ekonomikas daļa ir tieši saistīta ar nodarbinātību un darba samaksas uzrādīšanu. 

Līdz ar to jebkurš risinājums, kas samazina šķēršļus legālai nodarbinātībai, ir apsverams arī kā viens no ēnu ekonomikas mazināšanas instrumentiem. Ja darba devējam ir vienkāršāk un ekonomiski izdevīgāk cilvēku nodarbināt legāli, tas pats par sevi ir solis pareizajā virzienā. 

Digitalizācija un administratīvais slogs 

Lai izmantotu jauno režīmu, darba devējam būs jāizmanto elektroniska darba laika uzskaites sistēma, kas atbildīs vēl izstrādājamām Ministru kabineta prasībām. 
Digitalizācija pēc būtības nav nekas tāds no kā būtu jābaidās vai jāvērtē negatīvi, proti, labi izveidota digitāla sistēma var būtiski samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valstij. OECD uzsver, ka digitālie risinājumi vislabāk samazina birokrātiju tad, ja pirms to ieviešanas tiek vienkāršots pats administratīvais process. Pretējā gadījumā pastāv risks vienkārši pārcelt esošo birokrātiju digitālā vidē. 

Šajā kontekstā īpaši būtisks ir OECD tā dēvētais “once-only” princips – uzņēmējam nevajadzētu atkārtoti vākt vai iesniegt valstij informāciju, kas valstij jau ir pieejama. Ja darba laika dati tiks vākti arī VID vajadzībām, būtu svarīgi nodrošināt, lai to izmantošana vienlaikus samazina, nevis palielina darba devēja administrēšanu. 

Tāpēc situācijā, kad valsts vēlās, lai uzņēmējs izmanto kārtējo elektronisko sistēmu, ir nepieciešams saprast  cik vienkārši un cik dārgi to būs izmantot pašam darba devējam. 
Īpaši tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir tikai daži darbinieki un neliels nepilna laika darba apjoms. Likumprojekta anotācijā darba devēju administratīvās un atbilstības izmaksas šobrīd nav aprēķinātas. Tāpēc vēl nav iespējams skaidri pateikt, vai jaunais režīms praksē tiešām būs vienkāršāks par pašreizējo. 

Arī fiskālais rezultāts būs atkarīgs no pieņēmumiem 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka piedāvātais risinājums varētu samazināt sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus par aptuveni 25,3 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus tiek pieņemts, ka daļa pašlaik nelegāli nodarbināto tiks legalizēta un papildu deklarētā darba samaksa šo ieņēmumu samazinājumu kompensēs. 
Šāda iespēja noteikti pastāv, taču te būtu svarīgi nošķirt aprēķinu no prognozes. 25,3 miljoni eiro ir aprēķināms potenciālais ieņēmumu samazinājums, savukārt legalizētās nodarbinātības apjoms ir pieņēmums par darba devēju un darba ņēmēju uzvedības maiņu. 

Tāpēc būtu vērtīgi skaidrāk redzēt, cik lielā mērā legāli deklarētās darba samaksas pieaugumam būtu jāpalielinās, lai reforma būtu vismaz fiskāli neitrāla. 

Laba ideja, kuru vēl var uzlabot 

Manuprāt, būtu nepareizi šo priekšlikumu vērtēt tikai negatīvi. Problēma, ko mēģina risināt, ir reāla, un pats virziens – samazināt šķēršļus legālai nodarbinātībai, vienlaikus uzlabojot valsts rīcībā esošo informāciju – ir loģisks un nepieciešams. 

Taču šobrīd (vēl šodien) likumprojekts atrodas publiskajā apspriešanā, un tieši tāpēc ir īstais brīdis uzdot praktiskos jautājumus. 

Vai jaunā sistēma mazajiem darba devējiem būs lētāka par pašreizējo VSAOI slogu?
Vai prasības būs pietiekami vienkāršas, lai tās neradītu jaunu šķērsli legālai nodarbinātībai?
Vai digitalizācija patiešām samazinās administrēšanu, nevis tikai pārcels to no papīra uz datoru? 

Ēnu ekonomiku Latvijā ir jāapkaro. Taču, ja vēlamies, lai uzņēmēji izvēlas legālu ekonomiku, nepietiek ar to, ka nelegāli strādāt kļūst grūtāk. Legāli strādāt ir jābūt arī vienkārši. 
Likumprojekta tālākajai virzībai noteikti ir vērts sekot līdzi, jo tieši publiskās apspriešanas rezultātā vēl ir iespējams precizēt risinājumu un novērst praktiskos riskus, pirms tas kļūst par spēkā esošu regulējumu.
Skip Ribbon Commands
Skip to main content
Deutschland Weltweit Search Menu