Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.



Valdes locekļa rīcība nodokļu parāda situācijā: ko tiesa vērtē, lemjot par iekļaušanu riska personu sarakstā?

​Pēc 2026. gada 31. jūlija Senāta sprieduma lietā SKA-102/2026 publiskajā telpā plaši izskanēja atziņa, ka valdes loceklim nevar uzlikt pienākumu atlīdzināt uzņēmuma nodokļu parādu, ja uzņēmums no Komercreģistra ir izslēgts pirms VID lēmuma pieņemšanas. Šī atziņa ir būtiska, taču tā nav jāinterpretē kā secinājums, ka valdes locekļa atbildības jautājums saistībā ar uzņēmuma nodokļu parādu līdz ar to ir izsmelts.


Par otru šī jautājuma pusi runā mazāk – par situācijām, kad valdes locekļa paša rīcība kļūst nozīmīga, vērtējot viņa atbildību saistībā ar uzņēmuma nenomaksātajiem nodokļiem.
Tieši šādu situāciju ilustrē 2026. gada 17. septembra Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā A420224424. Taču, lai pareizi saprastu šā sprieduma nozīmi, būtiski ir precīzi nošķirt, par ko tiesa lēma. Sprieduma tiešais priekšmets nebija VID lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa. Tiesa vērtēja personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Lai noskaidrotu, vai šāda iekļaušana bija pamatota, tiesa vērtēja arī valdes locekļa faktisko rīcību laikā, kad uzņēmumam bija nodokļu parāds.

Tātad abus spriedumus vieno valdes locekļa atbildības jautājums saistībā ar uzņēmuma nodokļu parādu, taču tie risina atšķirīgus juridiskos jautājumus. Senāta lietā izšķiroša bija procesa hronoloģija – kad uzņēmums tika izslēgts no Komercreģistra un kad VID pieņēma lēmumu par nodokļu parāda atlīdzināšanu. Administratīvās apgabaltiesas lietā savukārt būtiska bija valdes locekļa faktiskā rīcība – kā viņš rīkojās ar uzņēmuma līdzekļiem un aktīviem laikā, kad uzņēmumam bija nodokļu parāds.

Šī atšķirība ir būtiska, jo nodokļu parāda esība pati par sevi neatbild uz jautājumu, vai un kādā veidā par šo parādu atbild valdes loceklis. Vienā gadījumā izšķirošs var būt procesuālais mehānisms un tā hronoloģija, citā – konkrētās personas rīcība un tās atbilstība valdes pienākumiem.

Nodokļu parāds pats par sevi nav pietiekams

Konkrētajā lietā formālie priekšnoteikumi personas iekļaušanai riska personu sarakstā bija izpildīti. Persona bija vienīgā uzņēmuma amatpersona, uzņēmumam bija nokavēto nodokļu maksājumu parāds, tā piedziņa nebija iespējama, nebija pagarināts nodokļu samaksas termiņš vai iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, un nebija pagājuši trīs gadi no attiecīgā termiņa.

Tomēr tiesa uzsvēra, ka ar formālo priekšnoteikumu konstatēšanu vien nepietiek. Ir jāvērtē arī nodokļu parāda rašanās iemesli un personas faktiskā rīcība. Būtisks ir jautājums, vai persona ir faktiski rīkojusies tā, lai izvairītos no nodokļu samaksas, vai arī nodokļu parāds radies tādu objektīvu apstākļu dēļ, kurus persona nevarēja novērst.

Līdz ar to tiesa nevērtēja tikai pašu nodokļu parāda faktu, tika vērtēts tas, ko valdes loceklis darīja ar uzņēmuma līdzekļiem un aktīviem laikā, kad nodokļu parāds jau pastāvēja.

Uzņēmumam bija līdzekļi, bet tie tika izmantoti citām saistībām

2021. gada 31. jūlijā uzņēmuma bankas kontā bija EUR 51 131,50, kamēr nodokļu parāds bija EUR 11 234,36. Vēlāk, kad nodokļu parāds bija pieaudzis līdz EUR 25 323, uzņēmums valdes loceklim atmaksāja EUR 20 000 aizdevumu. Savukārt 2021. gada 22. oktobrī uzņēmums valdes loceklim atmaksāja vēl EUR 21 000 aizdevuma, nodokļos tajā pašā laikā samaksājot EUR 5 000. Kopumā valdes loceklim tika atmaksāti EUR 41 000.

Tiesa šos apstākļus vērtēja kā norādi uz to, ka uzņēmuma līdzekļi tika novirzīti citu privāttiesisku saistību izpildei, tostarp paša valdes locekļa prasījuma apmierināšanai, lai gan uzņēmumam vienlaikus bija nodokļu parāds.

Šeit būtiska ir pati lēmumu pieņemšanas secība. Ja uzņēmumam nav pietiekamu līdzekļu visu saistību izpildei, valdes lēmums par to, kuras saistības tiek apmaksātas vispirms, var kļūt par būtisku apstākli, vērtējot valdes locekļa rīcību. Īpaši rūpīgi vērtējami maksājumi pašam valdes loceklim.

Ar naudas atlikumu kontā nepietiek – jāvērtē arī uzņēmuma aktīvi

Tiesa pievērsās arī uzņēmuma debitoru parādiem. 2021. gada beigās to apmērs bija EUR 813 573, 2022. gada beigās – EUR 816 676, bet 2023. gada beigās – EUR 802 543. Būtisku daļu no šiem prasījumiem veidoja aizdevumi citām sabiedrībām.

Tiesa norādīja, ka finansiālu grūtību situācijā valdes loceklim ir jāvērtē iespējas šādus prasījumus atgūt, kā arī ar aizdevumu izsniegšanu saistītie riski un nodrošinājums. Konkrētajā lietā pieteicējs nebija pierādījis, ka būtu veicis visas iespējamās darbības debitoru parādu atgūšanai. Ar to vien, ka viņš bija pieteicis kreditora prasījumu viena debitora maksātnespējas procesā, tiesai nepietika.

Tādējādi tiesas vērtējums nebija ierobežots ar jautājumu, vai uzņēmuma kontā konkrētā dienā bija pietiekami daudz naudas nodokļu samaksai, tiesa vērsa uzmanību uz to vai valde pienācīgi pārvaldīja uzņēmuma aktīvus un veica nepieciešamās darbības, lai atgūtu līdzekļus, kas potenciāli varēja tikt izmantoti saistību, tostarp nodokļu parāda, segšanai.

Ar plāniem par nākotnes ieņēmumiem nepietiek

Valdes loceklis norādīja, ka uzņēmuma darbību bija paredzēts turpināt un nodokļu parādu nākotnē samaksāt no uzņēmuma darbības ieņēmumiem. Tiesa šādu argumentāciju konkrētajos apstākļos neatzina par pietiekamu.

Ja uzņēmumam jau ir būtisks nodokļu parāds un vienlaikus pastāv finansiālas grūtības, valdei ir jāvērtē konkrēti risinājumi. Tiesa uzsvēra nepieciešamību izvērtēt arī likumā paredzētos instrumentus, tostarp vienošanos par nodokļu samaksu, tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu, ja konkrētajos apstākļos tam ir pamats.

Ar vispārīgu cerību, ka nākotnē uzņēmuma darbība kļūs ienesīgāka un parāds tiks samaksāts, šādā situācijā var nepietikt.

Valde nevar paļauties tikai uz VID rīcību

Pieteicējs arī norādīja, ka VID pats nebija iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. Tiesa šo apstākli neuzskatīja par tādu, kas atbrīvotu valdes locekli no pienākuma pašam izvērtēt uzņēmuma maksātspēju un nepieciešamo rīcību.

Tas nozīmē, ka valdes loceklis nevar pamatot savu bezdarbību tikai ar to, ka VID pats nav uzsācis maksātnespējas procesu. Uzņēmuma maksātspējas izvērtēšana un nepieciešamās rīcības izvēle ir pašas valdes pienākums.

Iekļaušana riska personu sarakstā nenozīmē, ka informācija vienmēr ir publiska

Pieteicējs tiesā norādīja arī uz iespējamo reputācijas kaitējumu. Viņš uzskatīja, ka iekļaušana riska personu sarakstā varētu apgrūtināt sadarbību ar bankām un citiem darījumu partneriem.

Tiesa šo argumentu noraidīja. Konkrētajā lietā persona bija iekļauta riska personu sarakstā uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 31. punkta “e” apakšpunkta pamata, savukārt publiski pieejamajā riska personu sarakstā tiek iekļautas personas, kuru statuss noteikts atbilstoši 31. punkta “c” apakšpunktam. Tādēļ tiesa secināja, ka pieteicēja statuss šajā gadījumā nav publiski pieejams un arguments par publiska saraksta radīto reputācijas kaitējumu nav pamatots.

Tas ir būtisks praktisks precizējums: pats fakts, ka persona ir iekļauta riska personu sarakstā, nenozīmē, ka informācija par šo personu automātiski ir publiski pieejama. Jāvērtē konkrētais tiesiskais pamats, uz kura persona sarakstā iekļauta.

Ko šis spriedums parāda?

Lai izlemtu, vai valdes locekļa iekļaušana riska personu sarakstā bija pamatota, tiesa vērtē ne tikai formālos priekšnoteikumus, bet arī valdes locekļa faktisko rīcību uzņēmuma finanšu grūtību laikā.
Šeit parādās otra valdes locekļa atbildības puse, par kuru pēc Senāta sprieduma SKA-102/2026 publiskajā telpā tika runāts mazāk. Tas, ka konkrētajā gadījumā VID nebija tiesīgs pabeigt īpašo 60. un 61. pantā paredzēto nodokļu parāda atlīdzināšanas procesu, jo uzņēmums pirms lēmuma pieņemšanas bija izslēgts no Komercreģistra, nenozīmē, ka valdes locekļa faktiskā rīcība uzņēmuma nodokļu parāda situācijā kļūst juridiski nenozīmīga.

Administratīvās apgabaltiesas spriedums to labi parāda. Ja formālie priekšnoteikumi personas iekļaušanai riska personu sarakstā ir izpildīti, tiesa var vērtēt arī to, kā valdes loceklis rīkojies ar uzņēmuma naudu, kā pārvaldīti tā aktīvi un debitoru parādi, kādas saistības uzņēmums izvēlējies apmaksāt un vai valdes loceklis savlaicīgi reaģējis uz uzņēmuma finansiālajām grūtībām.

Tādēļ abus 2026. gada spriedumus ir vērts skatīt kopā, taču nejaucot to juridisko saturu. Senāts atbildēja uz jautājumu par procesa tiesisko pamatu un hronoloģiju. Administratīvā apgabaltiesa – par to, kā valdes locekļa rīcība nodokļu parāda situācijā var tikt vērtēta, lemjot par iekļaušanu riska personu sarakstā.
Skip Ribbon Commands
Skip to main content
Deutschland Weltweit Search Menu