Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.



Apskats par VDAR piemērošanu: 7 galvenie pārkāpumu gadījumi Latvijā 2024. gadā

PrintMailRate-it

​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​ 2025. gada 10. jūnijā | Lasīšanas laiks 10 minūtes​​​​

Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) gadadienu 2025. gada 25. maijā, Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) sagatavoja tiešsaistes semināru, kur apkopoja aizvadītā gadā reģistrētos pārkāpumus. Aplūkojot šos gadījumus, var secināt par VDAR ievērošanas nozīmīgumu un novērot tās iedarbību praksē.

2024. gadā Latvijā Inspekcija saņēma 693 datu subjektu sūdzības un 148 trešo personu sniegtās ziņas. Vairākas pārbaudes bija uzsāktas arī pēc Inspekcijas pašas iniciatīvas. No šīm veiktajām pārbaudēm tika piemēroti 49 korektīvie līdzekļi un pieņemti 23 lēmumi administratīvā pārkāpuma procesā.

Šī raksta ietvaros tiks apskatīti septiņi no šiem pārkāpumiem, kuri tika fiksēti pagājušajā gadā. Tā kā Inspekcija atzina, ka naudas sods ne vienmēr ir nepieciešams taisnīguma sasniegšanai vai situācijas labošanai, tad vairākās lietās tika piemēroti alternatīvi naudas sodam korektīvie līdzekļi.

Vairākas pagājušā gada lietas norādīja uz to, ka, ja pret pārzini ir uzsākta pārbaudes lieta, ir nozīmīgi sadarboties ar Inspekciju sniedzot nepieciešamo informāciju. Gadījumā, ja informācija netiek sniegta, tad pārzinim var rasties negatīvās sekas tai skaitā naudas soda veidā.

  • Pagājušajā gadā Inspekcija bija uzsākusi vairākas pārbaudes lietas saistībā ar slimnīcas kā pārziņa rīcību. Šajā lietā slimnīca iespējams bez tiesiska pamata ieguva un nodeva trešajām personām Slimnīcas pacienta personas datus. Datu subjekts netika informēts par šo rīcību. Uz Inspekcijas pieprasījumiem sniegt atbildi un paskaidrojumus slimnīca neatbildēja. Līdz ar to Inspekcija nolēma atzīt to kā pārkāpumu un kā korektīvo līdzekli noteica naudas sodu 2000 EUR apmērā.
  • Par informācijas nesniegšanu Inspekcijai naudas sods 500 EUR apmērā tika piemērots arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Šajā lietā Inspekcija veica preventīvas pārbaudes, aplūkojot tiešsaistē publicētās sabiedrību privātuma politikas. Inspekcija, konstatējot trūkumus privātuma politikā, aicināja sabiedrību sniegt atbildes uz tās pieprasījumiem, ko sabiedrība nebija veikusi.
  • 2024.gadā tika veiktas arī vairākas pārbaudes saistībā ar videonovērošanas veikšanu. Vienā no šīm lietām Inspekcija pieprasīja informāciju no sabiedrības, pamatojoties uz datu subjektu sūdzību par videonovērošanas veikšanu. Aicinot sabiedrību sniegt atbildes uz jautājumiem, kādēļ tiek veikta videonovērošana un uz kāda tiesiskā pamata, atbilde sniegta netika. Līdz ar to sabiedrībai tika piemērots naudas sods 500 EUR apmērā. 
  • Šīs lietas norāda uz to, cik nozīmīgi ir sadarboties ar Inspekciju un izpildīt tās pieprasījumus, jo pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par atsevišķu pārkāpumu.
  • Saistībā ar videonovērošanas veikšanu Inspekcijā tika saņemta arī fiziskas personas sūdzība, ka uzņēmums, kas nodarbojas ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē, publicēja videofragmentu, kurš tika izņemts no videonovērošanas sistēmas. Lai arī attiecīgais video tika izdzēsts no tiešsaistes tīkla lietotnes, pārbaudes laikā tika secināts, ka pārzinis veic arī audioierakstu ar videonovērošanu, kam šajā gadījumā nebija tiesiska pamata līdz ar to sabiedrībai tika piemērots korektīvais līdzeklis – pienākums pārtraukt audio ieraksta veikšanu ar videonovērošanu.
  • Pagājušā gada ietvaros tika veiktas arī vairākas pārbaudes lietas saistībā ar informācijas publicēšanu medijos. Vienā no gadījumiem interneta vietnē tika pārpublicēts uzņēmuma darbinieku kolektīvais iesniegums, kas ietvēra 34 darbinieku vārdus, uzvārdus un parakstus. Lai gan publikācijas leģitīmais mērķis ir sabiedrības informēšana par konkrētā uzņēmuma nekorektu darbību, tomēr nepastāvēja nepieciešamība mērķa sasniegšanai ietvert darbinieku personu identificējošo informāciju. Šīs lietas ietvaros kā korektīvais līdzeklis tika noteikts pienākums izņemt personu identificējošo informāciju par iesnieguma iesniedzējiem.
  • Nozīmīgi norādīt, ka tas, ka informācija ir publiski pieejama, nenozīmē to, ka to var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem. Vienā no pagājušā gada lietām interneta vietne pārpublicēja publiski pieejamu informāciju no Veselības inspekcijas mājaslapas, kas ietvēra mājaslapā esošos reģistros iekļauto informāciju par ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, arodu, sertificēto specialitāti un sertifikāta derīguma termiņu un tā numuru. Tā kā no norādītās informācijas ir iespējams identificēt konkrētas personas, pretēji pārziņa viedoklim tika noteikts, ka lietā tika apstrādāti personu identificējošie dati. Pārzinim tika piemērots korektīvais līdzeklis noteikt personas datu apstrādes tiesisko pamatu, kā arī izstrādāt un iesniegt Inspekcijā personas datu apstrādes noteikumus.
  • Pie datu subjekta personas datiem ir pieskaitāma ne tikai identificējošā informācija, tāda kā vārds, uzvārds un personas kods, bet arī attēli, kur ir attēlota persona. Šajā lietā tiešsaistes medijs publicēja attēlu, kur bija attēlots datu subjekts, kurš Inspekcijā iesniedza sūdzību. Datu subjekts bija vērsies pie pārziņa ar lūgumu dzēst attiecīgos attēlus, tomēr pārzinis šo pieprasījumu neievēroja. Inspekcija veica pārbaudi un konstatēja, ka attēli, kuros ir attēlots konkrētais datu subjekts vēl ir pieejami tiešsaistes medijā. Sākotnēji Inspekcija izteica rājienu pārzinim un izdeva rīkojumu pārzinim saskaņot savas apstrādes darbības ar VDAR noteikumiem. Tomēr pēc atkārtotas pārbaudes veikšanas tika konstatēts, ka uzliktie pienākumi netika veikti. Pārkāpums tika atzīts par vidēji smagu un noteikts korektīvais līdzeklis 1000 EUR naudas soda apmērā.

Aplūkotās 2024. gada lietas atgādina par nepieciešamību vienmēr pārliecināties par datu apstrādes tiesiskumu un patiesu nepieciešamību, kā arī par pienākumu sadarboties ar datu aizsardzības institūciju nepieciešamības gadījumā.​

Contact Person Picture

Staņislavs Sviderskis

Sertificēts datu aizsardzības speciālists

Nosūtīt pieprasījumu

Skip Ribbon Commands
Skip to main content
Deutschland Weltweit Search Menu