HomeIco

Home

Internal

 InternationalIco

International

 KontaktformaIco

Kontaktforma
en|lv

Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

 Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.
Jaunumi Kā atpazīt nelikumīgu valsts atbalstu?

Kā atpazīt nelikumīgu valsts atbalstu?

Print Mail Rate-it

​​​2026. gada 3. martā | Lasīšanas laiks 5 minūtes​​​​​


Valsts atbalsta jautājums juridiski ir komplicēts, ko apliecināja vēl nesenā Tieslietu akadēmijas organizētā Eiropas Savienības tiesas (EST) ģenerāladvokāta Andrea Biondi lekcija  “EU State Aid Law”, kurā ne tikai bija pulcējies ievērojams skaits klausītāju, bet arī pati prezentācija un lektora stāstījums bija piemēriem bagāta un diskusijas raisoša.  


Proti, vieglas un ātras atbildes uz to, vai kāda persona ir nelikumīgi saņēmusi valsts atbalstu nav un gadījumus, kad par to ir aizdomas, vērtē tiesa un Eiropas Komisija.  

Neskatoties uz minēto, ir vērtīgi zināt, kā tiek noteikts tas, vai darbība klasificējās kā valsts atbalsts atbalsta, jo jebkuram saņēmējam jāapzinās: atbalsts no viņa var tikt atprasīts, gadījumos, kad atklājies – tas ir saņemts nelikumīgi, un šādu seku iestāšanās nav saistīta ar atbalsta saņēmēja pārkāpuma konstatēšanu vai sodīšanu 

Ņemot vērā minēto, turpinājumā tiks norādītas pazīmes, kuras vienlaicīgi konstatējot, tiek uzskatīts: minētā darbība ir kvalificējama kā valsts atbalsts, kas var tikt pakļauts kontrolei.  

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD,) 107.panta 1.punktam: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.” 

No LESD 107.panta 1.punkta izriet četri valsts atbalstu raksturojošie kritēriji, bet pirms  to aplūkošanas būtu nepieciešams paskaidrot, ko tad LESD 107.panta kontekstā nozīmē “uzņēmums” jeb angliski lietotais “undertaking”, kas, lai gan netiek uzskatīts par piekto pazīmi, tomēr ir priekšnoteikums atbilstības vērtējuma uzsākšanai. 

Proti, lai gan virspusēja LESD 107.panta 1.punkta interpretācija sākotnēji var radīt iespaidu, ka valsts atbalsta piešķiršanas kontrole var tikt īstenota tikai pret komersantiem, šāds priekšstats neatbilst patiesībai. Atbalsta saņēmēja juridiskajai formai šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes - svarīgi ir vai tas veic ekonomisko aktivitāti, piedāvājot preces vai pakalpojumus. Piemēram, arī nevalstiska organizācija var tikt atzīta par “uzņēmumu” LESD 107.panta izpratnē. Tāpat EST ir vērtējusi, vai reliģiska organizācija, kas vada katoļu skolu, ir atzīstama par LESD 107.panta subjektu. Konkrētajā gadījumā tika atzīts, ka tā kā mācību iestādē tiek nodrošināta arī maksas izglītība un tā konkurē ar citām privātskolām, tās reliģiskās organizācijas statusam nav nozīmes.  

Savukārt četras valsts atbalstu raksturojošajās pazīmes ir šādas:  

1. Ietekme uz publiskiem līdzekļiem - finansiālu palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai ES finanšu līdzekļiem un/vai valsts institūcijām ir kontrolē pār šiem līdzekļiem.  
​
Jāpaskaidro, ka ar publisko līdzekļu piešķīrumu nav saprotams tikai maksājums un, iespējams, daudz precīzāks formulējums ir “publisko resursu piešķiršana” un tā sevī ietver gan nodokļu atvieglojumus, atlaides, saistību dzēšanu, ieguldījumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās u.c. darbības. Arī publiskas infrastruktūras izmantošana ir atbilstoša šai pazīmei. 

2. Ekonomisku priekšrocību piešķiršana - palīdzību saņēmušais saimnieciskās darbības veicējs iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts.  

Piemēri: līguma slēgšanas ekskluzīvu tiesību piešķiršana nerīkojot atklātu un konkurenci nodrošinošu konkursu; persona pārdod valstij nekustamo īpašumu par augstāku cenu nekā tirgus cena;  uzņēmumā tiek ieguldīti valsts līdzekļi, neievērojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju (Market Economy Operator Principle). Jānorāda, ka tirgus ekonomikas dalībnieka jeb Market Economy Operator Principle (MEOP) ir pēc būtības ir jautājums: “Vai privāts tirgus dalībnieks, darbojoties parastos tirgus apstākļos, būtu veicis šo pašu darbību uz šiem pašiem nosacījumiem?” 

3. Selektivitāte piemērošanā - palīdzība netiek sniegta visiem saimnieciskās darbības veicējiem konkrētajā tirgū vienādi, bet ir paredzēta komersantiem, kas izvēlēti pēc individuālām vai grupas pazīmēm (piemēram, atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai personai. 

Selektivitātes kritērijs palīdz nošķirt vispārēja rakstura pasākumus (piemēram, nodokļu atvieglojums visiem uzņēmumiem konkrētā laika periodā) no pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu uzņēmumu grupu vai pat konkrētiem uzņēmumiem. ​Selektivitāte var būt, piemēram, ģeogrāfiskā (atbalsta pasākums attiecas uz noteiktu teritoriju) vai materiāla (atbalsta programma attiecas tikai uz vienu vai dažām ekonomikas nozarēm). Selektivitāte daudzu juristu ieskatā ir pati sarežģītākā no četrām pazīmēm, jo, lai to izvērtētu, vispirms var nākties meklēt atsauces sistēmu, pret kuru notiks vērtējums.  

4. Ietekme uz konkurenci - saņemtā palīdzība ietekmē konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū. 
Iespējams, dzirdot par šo pazīmi, daudzi iebilstu, norādot, ka nemaz neveic preču vai pakalpojumu eksportu un darbojas tikai vietējā tirgū.  

Saistībā ar minēto, jānorāda, ka, lai konstatētu ietekmi uz ES iekšējo tirgu, pietiek, ja var pierādīt, ka atbalsta saņēmējs ir iesaistīts saimnieciskā darbībā un ka tas darbojas tirgū, kur notiek dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība. Valsts īstenots pasākums var ietekmēt tirdzniecību arī tad, ja konkrētais atbalsta saņēmējs pats neeksportē preces vai pakalpojumus uz citu ES dalībvalsti. Piemēram, atbalsts tam var apgrūtināt citu tirgus dalībnieku ienākšanu.  

Apstākļos, kad konstatētas visas norādītās pazīmes, ir pamats uzskatīt, ka aplūkotais pasākums ir atzīstams par “valsts atbalstu”, tomēr ir jāpārbauda, vai tas tomēr nav atbilstošs izņēmuma gadījumiem:  

1) de minimis atbalstam (atbalsts, kas nepārsniedz 300 000 EUR vienotam uzņēmumam trīs fiskālo gadu periodā). Jānorāda, ka ar vienoto uzņēmumu jeb single undertaking tiek saprasta arī uzņēmumu grupa;  

2) atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (šī regula nosaka konkrētas atbalsta kategorijas, kuras, ja tiek ievēroti visi regulā paredzētie nosacījumi, tiek uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu un ir atbrīvotas no iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu); 

3) atbalsts tiek sniegts atbilstoši Eiropas Komisijas pieņemtam citam tiesību aktam, kas paredz izņēmumu no paziņošanas prasības (piemēram, Covid -19 laikā sniegtais atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”).  

Tad, ja plānotais atbalsta pasākums atbilst visām LESD 107. panta 1. punktā minētajām pazīmēm un nav piemērojams ne de minimis regulējums, ne citi atbrīvojuma mehānismi, iestājas LESD 108. panta 3. punktā paredzētais pienākums – dalībvalstij (ne atbalsta saņēmējam) ir jāziņo Eiropas Komisijai par plānoto atbalsta pasākumu. 

Šī procedūra nozīmē: 

  1. Iepriekšējas paziņošanas pienākumu - atbalsta pasākumu nedrīkst ieviest pirms Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas (t.s. stand-still obligation). 
  2. Eiropas Komisijas sākotnējo izvērtējumu - Eiropas Komisija pārbauda, vai atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. 
  3. Ja rodas šaubas par saderību, tiek uzsākta padziļināta izmeklēšanas procedūra. 
  4. Tikai pēc Eiropas Komisijas pozitīva lēmuma atbalstu drīkst īstenot. Jānorāda, ka jebkura atkāpe no Eiropas Komisijas saskaņotā pasākuma var izraisīt nepieciešamību pārvērtēt atbalstu pēc būtības. 

Ja atbalsts tiek piešķirts bez paziņošanas vai pirms Eiropas Komisijas lēmuma, tas tiek uzskatīts par nelikumīgu (unlawful aid). Šādā gadījumā Eiropas Komisija var pieprasīt dalībvalstij atgūt atbalstu no saņēmēja. Būtiski – atbalsta saņēmēja labticība pati par sevi nepasargā no atgūšanas riska. 


Jānorāda, ka valsts atbalsta regulējuma mērķis nav sodīt tā saņēmējus, bet gan nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Tieši paziņošanas procedūra un Eiropas Komisijas kontrole kalpo kā mehānisms, kas līdzsvaro dalībvalstu rīcības brīvību ar kopējā tirgus interesēm. 

Autore: Zvērināta advokāte Aija Tuvikene​.

Kontakti

Contact Person Picture

Aija Tuvikene

Zvērināta advokāte

Nosūtīt pieprasījumu
Skip Ribbon Commands
Skip to main content
Deutschland Weltweit Search Menu