Trampa tarifu ietekme uz grupas uzņēmumu darījumiem

Pēdējo mēnešu laikā ziņu portālos par vienu no apspriestākajiem un  nozīmīgākajiem tematiem ir kļuvušas ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātās ievedmuitas tarifu izmaiņas, kas būtiski ietekmē uzņēmumus, kuri pārdod preces uz ASV. Lai gan ASV nav nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris, tomēr Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kuru būtisku daļu no apgrozījuma veido tieši darījumi ar ASV uzņēmumiem. To vidū ir arī starptautisku uzņēmumu grupu meitas uzņēmumi Latvijā.  

Šobrīd vidējās ASV tarifu likmes ir vēsturiski augstākajos līmeņos pēdējo 90 gadu laikā. Tramps un viņa vecākie padomdevēji uzskata, ka tarifu pieaugums motivēs ASV uzņēmumus pārcelt nozīmīgākās uzņēmumu grupas ražošanas struktūrvienības uz ASV, tādējādi stimulējot ražošanas attīstību un nodarbinātību valstī. 

Svarīgi atzīmēt, ka preces cena, par kādu uzņēmums pārdod saistītajai pusei ASV, tiek iekļauta muitas tarifu aprēķinā. Līdz ar to starptautisku grupu uzņēmumiem, kuriem ir darījumi ar ASV saistīto pusi, tarifu izmaiņas nenoliedzami ietekmēs darījumu cenu noteikšanas principus. 

Ievērojot starptautiski atzītas nodokļu prakses principus, kas ir noteikto arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) transfertcenu vadlīnijās, saistīto pušu darījumos noteiktās darījumu cenas (transfertcenas) noteikšanā starptautisku grupu uzņēmumiem ir jāievēro tirgus cenu princips (arm’s length principle).  

Lai noteiktu tirgus cenu līmenim atbilstošu cenu, starptautisku grupu uzņēmumiem būtu jāizvērtē, kura no darījumu pusēm uzņemas pieaugošās tarifu izmaksas. Līdz ar to būtu jāizvērtē grupas uzņēmumu funkcionālais profils un darījumu ekonomiskā būtība. Attiecīgi tā grupas struktūrvienība, kura pieņem nozīmīgus un stratēģiskus lēmumus grupā vai izpilda citas nozīmīgas funkcijas, kas būtiski ietekmē grupas pamatdarbību, visticamāk, segtu tarifu izmaksas.  

Arī pieaugošās tarifu izmaksas (pilnā vai daļējā apmērā), visticamāk, būtu jāiekļauj preču cenā, par kādu tā tiks pārdota gala patērētājam (trešajai pusei) ASV. Jāatzīst, ka tas var būtiski ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju, ja uzņēmums darbojas tirgū, kurā pastāv intensīva konkurence. Paaugstinot preces cenu uz tarifu rēķina, uzņēmumam var būt sarežģītāk izkonkurēt vietējos uzņēmumus, kuri, piemēram, nodrošina preču ražošanu turpat ASV teritorijā. Šādos gadījumos pastāv iespēja, ka augstas konkurences apstākļos starptautisku grupu uzņēmumi meklēs iespējas kā samazināt preces pašizmaksu vai arī pārorientēties uz citu valstu tirgiem.  

Tāpat arī ņemot vērā tarifu izmaksu pieaugumu preču pašizmaksā, uzņēmumu peļņas līmenis (un attiecīgi samaksātais uzņēmumu ienākumu nodoklis) var būtiski samazināties, kas savukārt var radīt pastiprinātu interesi no nodokļu administrācijas puses.  OECD transfertcenu vadlīniju 1.2.-1.4. paragrāfā  gan ir uzsvērts, ka nodokļu administrācijām būtu jāizvērtē arī tirgus apstākļi, ko ietekmē arī esošā valdības politika. Tādēļ paredzams, ka tirgus cenu līmeņa noteikšana pārdošanas darījumos ar saistītām pusēm ASV kļūs vēl kompleksāka. 

 Ja tomēr nodokļu administrācija konstatē, ka uzņēmums nav ievērojis tirgus cenu līmeņa principus saistīto pušu darījumos, tā ir tiesīga veikt ar nodokli apliekamās bāzes korekcijas un palielināt aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli.  

Kā minēts augstāk, tirgus cenu līmeņa noteikšana, visticamāk, kļūs sarežģītāka, ņemot vērā ka tirgus šobrīd ir pakļauts lielākām cenu un peļņas līmeņa svārstībām. Iepriekš izmantotie salīdzināmie dati vairs neatspoguļo šī brīža tirgus situācijas svārstības. Lai salīdzināmie dati būtu pilnvērtīgi izmantojami, vidēji būtu nepieciešams ilgāks laika periods līdz tirgus situācija kļūs stabilāka un jaunie dati top pieejami. Turklāt uzņēmumiem būtu jānodrošinās ar spēcīgāku argumentāciju, pamatojot peļņas svārstības, pielietojot salīdzināmības kritērijus un transfertcenu metodes. 

Līdz šim labākā transfertcenu prakse balstījās uz vietēju uzņēmumu iekļaušanu salīdzināmo datu atlasē, jo šādi uzņēmumi vislabāk atspoguļo tirgus cenu līmeni. ASV uzņēmumi, kuri pēc tarifu izmaiņām turpinās iegādāties preces no saistītām pusēm ārpus ASV, visticamāk, darbosies ar lielāku izmaksu slogu (tarifu dēļ) nekā vietējais ASV uzņēmums, kurš iegādājas preces no ASV ražotājiem. Tāpēc šādiem vietējiem datiem turpmāk, iespējams, būs jāveic papildus atbilstošas salīdzināmības korekcijas. 

Tāpat būtu rūpīgi jāizvērtē arī piemērotā transfertcenu metode, jo tradicionālās darījumu metodes var neatspoguļot tarifu ietekmi uz darījumu cenu. Iespējams, tā vietā labāk izvēlēties darījumu peļņas metodes, kuras ir elastīgākas uz tirgus cenu līmeņa svārstībām.  

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir izziņojis 90 dienu pauzi tarifu ieviešanai, līdz šim Trampa politika ir izcēlusies ar izteiktu nenoteiktību. Tāpēc starptautisku grupu uzņēmumiem ir jābūt  elastīgiem un jāatrod atbilstoša pieeja transfertcenu politikai, lai mazinātu iespējamos riskus un nodokļu slogu. Dažas no stratēģiskajām pieejām, kam uzņēmumi var pievērst uzmanību: 

Lai novērtētu grupas uzņēmumam piemērotāko transfertcenu pieeju, būtu jāveic visaptveroša tarifu ietekmes analīze.  

Iespējams dažos gadījumos grupai tas var arī nozīmēt sadarbības pārtraukšanu ar ASV saistīto pusi, tomēr šādā veidā uzņēmums var zaudēt nozīmīgu noieta tirgu. ASV joprojām ir viens no vadošajiem spēlētājiem globālajā tirgū, tāpēc aiziešana no šī tirgus būtu rūpīgi jāizvērtē. 

Gaidot piemēroto brīdi, lai pārskatītu saistīto pušu darījumu cenas, uzņēmumi riskē pārmaksāt nozīmīgus ievedmuitas nodokļus, kā rezultātā uzņēmums var ciest apjomīgus zaudējumus.  

Kopš 2021. gada uzņēmumi ir saskārušies ar vairākiem nozīmīgiem tirgus izaicinājumiem (piem., COVID-19 pandēmija, Krievijas – Ukrainas karš, utt.). Šie notikumi jau ir likuši daudziem uzņēmumiem pārvērtēt savas globālās piegādes ķēdes un transfertcenu politiku. Tāpēc starptautisku grupu uzņēmumiem jābūt gataviem un elastīgiem dažādām tirgus situācijām, novērtējot tām atbilstošāko risinājumu.  

Uzņēmumi, kuri ir izstrādājuši spēcīgu un reizē elastīgu transfertcenu politiku un iekšējo piegādes ķēdes mehānismu, ir spējīgāki pārdzīvot dažādus tirgus satricinājumus. Tādēļ šādi uzņēmumi ir spējīgi iegūt konkurences priekšrocības pār tiem tirgus dalībniekiem, kas šādus pasākumus neveic.