Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.



Starptautiskais darba no mājām regulējums atsevišķās valstīs

PrintMailRate-it

​​​​ 2022. gada 20. decembrī | Lasīšanas laiks 4 minūtes


Saistībā ar veselības krīzi un Covid-19 darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu gan darba devējiem, gan strādājošajiem. Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem darbs no mājām rada jaunus jautājumus no vides viedokļa, kā arī sava laika, dzīvesvietas un citu aspektu organizācijas sakarā. Šis jaunais darba veids, darbs no attāluma, izraisa apvērsumu darba attiecībās.



 

Pētījumi un regulējumi dažādās valstīs


Daudziem darbiniekiem, kas sākuši strādāt no mājas biroja, šī jaunā pieredze kopš 2020. gada pavasara ir ļāvusi novērtēt šī darba veida priekšrocības un likusi vēlēties tās izmantot, turpinot strādāt no mājām arī pēc veselības krīzes beigām tajos darbos, kuros tas ir iespējams. Taču darbinieki, kas strādā no mājas birojiem var saskarties ar jauniem psihosociālajiem vai ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem.

Darbu no mājas biroja var organizēt pēc darbinieka vai darba devēja pieprasījuma, un ir iespējami daudzi darba no mājām veidi: viena diena nedēļā, visa nedēļā, mājās, citā vietā...,  un tas, ko dēvē par "darbu no mājām/ attālināto darbu" atkarībā no konteksta var nozīmēt ļoti atšķirīgas reālās dzīves situācijas.


Nepārdomāts un slikti organizēts darbs no mājām var pasliktināt darba apstākļus un dezorganizēt uzņēmumu darbību.

Eiropas Statistikas birojs Eurostat veic monitoringu par darbu no mājām dažādās ES dalībvalstīs.  Pētījumā, kas publicēts neilgi pirms 2020. gada pavasara, atklājas gan ļoti dažādas pieejas darba no mājām izmantošanā dažādās valstīs, gan arī relatīva stabilitāte regulāra darba no mājām izmantošanā un neliels neregulāra darba no mājām pieaugums pēdējā desmitgadē.


Pētījumā norādīts, ka Eiropas Savienībā 5,2 procenti nodarbināto vecumā no 15 līdz 64 gadiem 2018. gadā strādāja attālināti regulāri (pieaugums no 4,9 procentiem 2008. gadā) un 8.4 procenti strādāja no mājas biroja reizēm (pieaugums no 5,8 procentiem 2008. gadā), kas kopā atbilst mazāk par 15 procentiem strādājošo Eiropas Savienībā.  Eiropas Statistikas birojs ir atspoguļojis būtiskas atšķirības ES dalībvalstu starpā.


Tika konstatēts, ka darbs no mājām ir daudz vairāk izplatīts tādās valstīs, kā Nīderlande (14 procenti strādā no mājām regulāri un 22 procenti strādā no mājām reizēm),  Somijā  (attiecīgi 13  procenti un 17 procenti), Luksemburgā (attiecīgi 11 procenti un 20 procenti). 


Austrijā (attiecīgi 10 procenti un 12 procenti) un Dānijā (attiecīgi 8 procenti un 21 procents). Vācija un Francija atrodas šī spektra vidus zonā (attiecīgi 5 procenti un 7 procenti), bet Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīs strādāšanas no mājām prakse ir vāji attīstīta: Itālijā un Grieķijā 95 procenti strādājošo nekad nav strādājuši no mājām, bet Rumānijā un Bulgārijā šādā situācijā ir 99 procenti strādājošo.  Savienotajās Valstīs Darba statistikas birojs vērtē darba no mājām izplatību, izmantojot ATUS pētījumu, kura jaunākajā izdevumā norādīts, ka strādājošo no mājām daļa (t.i. vismaz viena diena reizi divās nedēļās) ir palielinājusies no 18.6 procentiem 2003. gadā līdz 23,7 procentiem 2018. gadā.


Pēkšņu darba no mājām/ attālināta darba izmantošanas palielinājumu izraisīja veselības krīze 2020. gada pavasarī. Būs ļoti interesanti sekot nākamo pētījumu rezultātiem.

Pamatojoties uz pieredzi ilgāk par gadu, var izdarīt vairākus novērojumus:

  • Darba no mājām mērogs ir mainījies: attīstoties no reti izplatītas prakses, tā tagad ir izplatīta prakse, ko var izmantot ne tikai krīzes situācijās,
  • pastāvīgam darbam no mājām ir daudz šķēršļi, un nešķiet, ka fiziskā klātbūtne kopējā telpa izzudīs pavisam.

Tiesību normas atsevišķās valstīs


 Zemāk ir pārskats par tiesību normām, kas regulē darbu no mājām/ attālināto darbu atsevišķās valstīs un pienākumu nodrošināt par to kompensāciju.


Valsts

Vai ir kādi valsts noteikumi attiecībā uz mājas biroju? ​
Vai valsts noteikumi paredz kompensāciju par mājas biroju? ​
AZERBAIDŽĀNA x x
BALTKRIEVIJAx x (pēc vienošanās) 
BRAZĪLIJAx x 
HORVĀTIJAx x 
KIPRA x x
ČEHU REPUBLIKAx x 
DĀNIJAx  x
IGAUNIJAx x 
SOMIJAx  x
FRANCIJAx x 
GRUZIJA x x
VĀCIJAx x 
UNGĀRIJAx x 
INDIJA x x
INDONĒZIJAx x 
ITĀLIJA x x
KAZAHSTĀNAx x (nav pienākumu) 
SAŪDA ARĀBIJAS KARALISTE x x
LATVIJAx x (pēc vienošanās vai ja regulāri) 
LIETUVAx x (likuma grozījumi procesā) 
MALAIZIJAx  x
NORVĒĢIJAx  x
POLIJAx (jauns likums procesā)   
PORTUGĀLEx x 
RUMĀNIJAx x 
SERBIJAx x 
SLOVĀKIJAx x (ja regulāri) 
SLOVĒNIJAx x 
SPĀNIJAx x 
TURCIJAx x 
UKRAINA x x
APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI x x
APVIENOTĀ KARALISTE x x
UZBEKISTĀNA                           x  x
VJETNAMAx xx



Kā rīkoties, ja mans darbinieks vēlas strādāt attālināti no citas valsts?


Par starptautisku attālinātu darbu (ko nevajadzētu jaukt ar nosūtīšanu darbā) šobrīd nav īpaša starptautiska/ Eiropas regulējuma, un uz to attiecas vairākas tiesību jomas.


Šajā kontekstā skatīt pievienoto kopsavilkumu par būtiskiem jautājumiem, ko mēs uzskatām par būtiskiem, lai par tiem  pārliecinātos iepriekš:

 

IESPĒJA ATTEIKTVai darba devējs var aizliegt darbiniekam/ visiem darbiniekiem strādāt attālināti?
VALSTSVai darba vieta atradīsies valstī ārpus ES vai ES, Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) vai Šveicē?
ILGUMSCik ilgi ir plānots/ darbinieks ir lūdzis veikt attālināto darbu (konkrēts periods vai uz nenoteiktu laiku)?
STRUKTURĒŠANA

Kāda ir mana uzņēmuma struktūra ārvalstīs (nav klātbūtnes, filiāle, meitas uzņēmums)?

Vai manā struktūrā ir kādi īpaši noteikumi (atbilstība, VDAR, u,c.)?

IMIGRĀCIJAKādi ir noteikumi, ka jāievēro saistībā ar uzturēšanās un/ vai darba atļauju?
DARBA TIESĪBASKā attālinātais darbs ietekmē tiesību aktus, kas piemērojami darba līgumam, un darba tiesības?




SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Kādas ir sekas attiecībā uz piemērojamajiem sociālās aizsardzības tiesību aktiem?

  • Attiecībā uz papildu sociālās aizsardzības sistēmu

    (papildu veselības apdrošināšana, u.c.)?
  • Attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, apdrošināšanu, u.c.?
  • Attiecībā uz iespējamo pensionēšanās apdrošināšanas sistēmu? u.c.
NODOKĻI
Kādas ir sekas attiecībā uz nodokļu jautājumiem: ienākumu nodoklis, pastāvīga pārstāvniecība, u.c.?
IZDEVUMIKādas ir uzņēmuma saistības attiecībā uz izdevumu atlīdzību, īpaši, lai atgrieztos uzņēmuma telpās?
IEGUVUMI

Kā rīkoties ar (individuālajiem un kolektīvajiem) ieguvumiem (pusdienu kompensācija, ieguvumi natūrā, u.c.)?

Kā rīkoties ar visiem materiāliem (dators, mobilais tālrunis, uzņēmuma automašīna, u.c.)?


Skip Ribbon Commands
Skip to main content
Deutschland Weltweit Search Menu