Home

Internal

International

Kontaktforma

| 50 VALSTIS - 6000 KOLĒĢI - 1 UZŅĒMUMS |

Visā pasaulē

Rödl & Partner vietnē ir izmantotas tehniskās sīkdatnes un bezsīkdatņu izsekošanas tehnoloģija Matomo, lai saglabātu anonīmus analītikas un statistikas datus par šīs tīmekļa vietnes datu plūsmu, ar mērķi uzlabot Rödl & Partner vietnes darbību un padarīt to vēl ērtāku lietotājam. Ja Jūs nepiekrītat jūsu paradumu analīzei šajā tīmekļa vietnē, izmantojot Matomo, dati netiks vākti. Jums ir iespēja atteikties izmantot šo tehnoloģiju analītikas un statistikas nolūkos, klikšķinot šeit.

Tāpat jums ir iespēja piekrist vai atteikties no šajā vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnem, kas palīdz Rödl & Partne apkopot statistikas datus par šīs mājaslapas apmeklēšanu. Izvēle izdarāma klikšķinot uz attiecīgu pogu šī banera apakšā. Detalizētāka informācija par Rödl & Partner privātuma aspektiem atrodama šeit.

Quo Vadis ESG 2025 ?

Tiem, kas seko līdzi uzņēmumu ilgtspējas jomas (turpmāk – ESG) regulējuma un informācijas atklāšanas prasību attīstībai, nav noslēpums, ka 2024.gada nogalē tika aktualizēts jautājums par Eiropas Savienības izstrādāto ilgtspējas prasību ietekmi uz Eiropas Savienības konkurētspēju globālajos tirgos.

Eiropas padome atzina, ka izstrādātās ilgtspējas risku vadības un informācijas atklāšanas prasības tiek īstenotas jaunā un sarežģītā kontekstā: enerģijas cenu pieauguma apstākļos, mainīgā ģeopolitiskajā situācijā un spriedzes apstākļos tirdzniecības jomā. Tika atzīts, ka citu būtisko jurisdikciju atšķirīgā pieeja attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības ievērošanu, rada negatīvu ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju, un Eiropas Savienības spēja saglabāt un aizsargāt savas vērtības cita starpā ir atkarīga no tā, kādā mērā tās ekonomika ir spējīga pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Diskusiju rezultātā 2025.gada 26.februārī tika pieņemta Direktīva (ES) 2025/794, kas ieviestu ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem. Latvijā, ieviešot minētās direktīvas prasības tiek virzīti grozījumi “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā".

Tomēr ar ziņošanas prasību spēkā stāšanās termiņa atlikšanu ESG prasību vienkāršošanas process nav noslēdzies: Eiropas padomē šobrīd notiek diskusijas par nākamajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasību jomā, paredzot izmaiņas direktīvās par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām, noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu un par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju.

Ar jaunajiem priekšlikumiem paredzēts mazināt obligāto prasību slogu, vienlaikus veicinot uzņēmumu brīvprātīgu korporatīvās pārvaldības uzraudzību un informācijas sniegšanu.

Eiropas komisijas ieskatā šāda virzība varētu piešķirt konkurences priekšrocības uzņēmumiem ar stabiliem ilgtspējas profiliem, ļaujot tiem piesaistīt vairāk investīciju, kā arī uzņēmumiem, kuri ir pārkārtošanās procesā, ļaujot šādiem uzņēmumiem izlemt, kādā veidā paziņot par savām pārkārtošanās stratēģijām, neesot pakļautiem obligātām informācijas atklāšanas prasībām un vienlaikus piesaistot arī investīcijas.

Ilgtspējas jautājumu aktualitātes saglabāšana

Paredzētās izmaiņas vērtējamas kā dinamiska atbilde uz sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem, bet ne kā atkāpšanās no Eiropas virzības ekoloģiskās un korporatīvās ilgtspējas virzienā, tādēļ Eiropas uzņēmumiem drīzāk jāapsver potenciālie ieguvumi no prasību vienkāršošanas, bet ne jāatkāpjas no ilgtspējas dimensijas ieviešanas stratēģiskajā vadībā.

Paredzams, ka prasību turpmākas vienkāršošanas rezultātā:

1) tiks ieviests brīvprātīgais ziņošanas standarts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības, bet kurš tiks veidots kā vienkāršs, plaši pielietojams rīks, ar kura palīdzību varēs sniegt ilgtspējas informāciju bankām, lieliem uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas var pieprasīt šādu informāciju;

2) palielinot obligātajām ziņošanas prasībām pakļauto uzņēmumu lieluma sliekšņus (izslēdzot lielos uzņēmumus, kuros strādā līdz 1000 darbinieku un biržā kotētus MVU), par 80% paredzēts samazināt to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies obligātās ilgtspējas ziņu sniegšanas;

3) tiktu ierobežots vērtību ķēdē esošo uzņēmumu sniedzamās informācijas apjoms, tādējādi no pārmērīgām ziņošanas prasībām aizsargājot uzņēmumus, kuros strādā līdz 1000 darbinieku, nevis tikai MVU, kā tas ir šobrīd;

4) tiktu atcelti nozarei specifiskie ziņošanas standarti, tādējādi izvairoties no tā, ka palielinās to datu punktu skaits, par kuriem uzņēmumiem būtu jāziņo;

5) tiktu atcelta prasība par pāreju no ierobežotas ticamības apliecinājuma uz pamatotas ticamības apliecinājumu, tādējādi revīzijā būs nepieciešams pārskatīt ievērojami mazāk datu un uzņēmumu ticamības apliecināšanas izmaksas nākotnē nepalielinātos;

6) tā vietā, lai Komisija līdz 2026. gadam pieņemtu ilgtspējas ticamības apliecināšanas standartus, Komisija līdz 2026. gadam izdos mērķorientētas ticamības apliecināšanas pamatnostādnes.

Brīvprātīgais ilgtspējas ziņošanas standarts

2024.gada decembrī Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG) publicēja dokumentu “Brīvprātīgais ilgtspējības ziņošanas standarts nekotētiem MVU” (VSME), kurš paredzēts brīvprātīgai ilgtspējas informācijas atklāšanai.

Sākotnēji VSME ir izstrādāts nekotētiem MVU, uz kuriem neattiecas Uzņēmumu ilgtspējības ziņošanas direktīva (CSRD), lai palīdzētu tiem piekļūt ilgtspējīgam finansējumam, bet, ņemot vērā Eiropas Padomes iniciatīvas attiecībā uz ziņošanas procedūras vienkāršošanu, šī standarta piemērošana varētu būt plašāka.

VSME struktūra veidota, lai piemērotu ziņošanas standartu dažādu iesaistīto pušu informācijas ieguves vajadzībām, tajā paredzēts ziņošanas “Pamata moduli” un “Pilno moduli”, lai apmierinātu dažādus datu pieprasījumus no biznesa partneriem, piemēram, bankām un investoriem.

EFRAG plāno nodrošināt digitālos rīkus, norādījumus un izglītojošus materiālus, lai atbalstītu VSME ieviešanu.

Ilgtspējas ziņošanas ieguvumi un izmaksas

Lai arī korporatīvās ilgtspējas faktoru vadība un ar tiem saistītas informācijas atklāšana nereti tiek uzskatīta par apgrūtinošu administratīvu slogu, ir vismaz trīs uzņēmumu kopas, kuras jau šobrīd meklē efektīvus veidus, kā fiksēt, apkopot un publiskot informāciju par uzņēmuma ilgtspēju; to skaitā ir uzņēmumi, kuri saskata iespējas samazināt piesaistītā kapitāla izmaksas un paaugstināt investoru un aizdevēju uzticēšanās līmeni, uzņēmumi, kuri vēlas iekļauties lielo korporatīvo uzņēmumu piegādes ķēdēs un tādējādi baudīt konkurences priekšrocības, kā arī uzņēmumi, kuri pieņēmuši spontānu lēmumu par korporatīvās ilgtspējas faktoru vadību un informācijas sniegšanu mārketinga, konkurētspējas, pārvaldības vai organizācijas kultūras faktoru ietekmē.

EFRAG izmaksu aprēķinā norādīts, ka mikrouzņēmumu, kas nodarbina zem 20 darbiniekiem, izmaksas par ilgtspējas ziņojuma sastādīšanu varētu svārstīties sākot no EUR 3’500 par pamata ziņošanas moduli un EUR 8’500 par pilno (visaptverošo) ziņošanas moduli pirmajā gadā, bet MVU, kas nodarbina vairāk par 20 darbiniekiem izmaksas varētu svārstīties no EUR 7’500 par pamata ziņošanas moduli un EUR 17’500 par pilno (visaptverošo) ziņošanas moduli pirmajā gadā. EFRAG rēķina, ka pēc ieviešanas nākamajos gados ziņošanas izmaksas varētu samazināties uz pusi, vienlaikus uzņēmumi varētu gūt būtiskas priekšrocības finanšu piesaistes, reputācijas, konkurētspējas, kā arī korporatīvās uzņēmuma kultūras jomā (EFRAG's Cover Letter and Cost Benefit Analysis on VSME.pdf).

Contact Person Picture

Ilze Grīnberga

Zvērināta advokāte

+371 6733 8125

Nosūtīt pieprasījumu