Plānotie likuma grozījumi transfertcenu jomā – vai sagaidāma stingrāka VID kontrole?

Jāuzsver, ka šie Latvijā ir nozīmīgākie plānotie grozījumi transfertcenu jomā kopš 2018. gada, tādēļ tos noteikti nevajadzētu uztvert formāli vai vieglprātīgi.

Konkrēti, potenciālie grozījumi paredz sekojošās svarīgākās izmaiņas:

1) Ieviest jaunu atskaites formu, kas papildinās līdzšinējo transfertcenu dokumentācijas paketi – kontrolēto darījumu pārskats.

2) Vietējā (Local File) un globālā (Master File) dokumentācija turpmāk būs jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma, kā arī globālās dokumentācijas sagatavošanas slieksnis tiks paaugstināts no 5 uz 20 milj. eiro.

3) Darījumu būtiskuma slieksnis tiks paaugstināts no 20 uz 90 tūkst. eiro.

4) Precizēti nosacījumi, ka dokumentācijā izmantotie finanšu dati ir jāatjauno katru gadu.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, kas tiek plānota NN likumā, ir jauna transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa – kontrolēto darījumu pārskats. Turpmāk uzņēmumiem, kuru kontrolēto darījumu summa ar saistītiem nerezidentiem gadā pārsniedz 250 000 eiro, būs jāsagatavo un jāiesniedz šis pārskats nodokļu administrācijai 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. 

Kontrolēto darījumu pārskats būs jāiesniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) strukturētu datu formā. Tas satur būtiskāko informāciju par nodokļu maksātāja veiktajiem kontrolētajiem darījumiem ar saistītajām pusēm, t.i.:

1. vispārīga informācija par kontrolēto darījumu: 

1.1. darījuma veids, 

1.2. virziens

1.3. kopsumma un 

1.4. darījuma partneris;

3.1. salīdzināmo datu avots, 

3.2. testējamā puse darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, 

3.3. noteiktā tirgus cena (vērtība), 

3.4. izvēlētais tirgus cenas indikators un 

3.5. piemērotais tirgus cenas (vērtības) rādītājs.

Lai gan šāda darījumu pārskata  ieviešana nav internacionāli vispārizplatīta pieeja, šī prakse nu jau kādu laiku darbojas arī citās Eiropas Savienības valstīs – Polijā, Spānijā, Čehijā, Slovākijā u.c. Pieredze šajās valstīs liecina, ka šāda veida pārskati būtiski palielina nodokļu administrācijas iespējas identificēt riskus un veikt mērķtiecīgākas pārbaudes.

Ja līdz šim VID bija nepieciešama pilna transfertcenu dokumentācija, lai gūtu priekšstatu par uzņēmuma saistīto pušu darījumiem un to atbilstību tirgus cenu līmenim, turpmāk svarīgākā šīs informācijas daļa būs pieejama jau strukturētu datu formātā. Tas nozīmē, ka VID varēs identificēt potenciālas tirgus cenu līmeņu neatbilstības un riskus vēl daudz ātrāk nekā līdz šim (pat vēl pirms uzņēmums saņems pieprasījumu iesniegt vietējo vai globālo dokumentāciju).

Līdz šim VID bieži pietrūka kapacitātes, lai detalizēti analizētu transfertcenu dokumentāciju, jo iesniegtās informācijas apjoms mēdz būt liels un tās saturs – nereti strukturāli atšķirīgs. Jaunais kontrolēto darījumu pārskats vienlaikus ieviesīs vienotu datu struktūru, kas palīdzēs VID salīdzināt uzņēmuma piemērotās cenas ar nozares vidējiem rādītājiem un identificēt neatbilstības. 

Piemēram, ja uzņēmumam ir izteikti zemas peļņas maržas vai ja tas maksā neparasti augstas procentu likmes par saņemto finansējumu no saistītas puses, šīs indikācijas varētu kļūt acīmredzamas jau kontrolēto darījumu pārskatā. Līdz ar to, kontrolēto darījumu pārskata esamība, visticamāk, turpmāko VID pieeju transfertcenu kontrolē padarīs daudz efektīvāku. 

Ko tas nozīmē uzņēmumiem?

​Viens no aspektiem, ko uzņēmumiem jāapzinās – kontrolēto darījumu pārskatu diez vai būs iespējams aizpildīt, nesagatavojot pašu transfertcenu analīzi. Bez analīzes nav iespējams pārskatā norādīt noteikto tirgus cenu līmeni. Attiecīgi šāds pārskats varētu radīt papildus administratīvo slogu tiem uzņēmumiem, kuriem līdz šim nav bijusi transfertcenu dokumentācija un nav pieredzes tirgus cenu noteikšanā.  

Tā gan droši vien nebūs tik nozīmīga problēma tiem uzņēmumiem, kas jau līdzšinēji ir regulāri gatavojuši transfertcenu dokumentāciju, jo darījumu pārskatā strukturētā formā norādāmā informācija iekļauj daļu no informācijas, kas līdzšinēji ir bijusi jānorāda vietējā dokumentācijā.

Tomēr arī uzņēmumiem, kas līdz šim ieguldījuši resursus kvalitatīvas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanai, jaunais pārskats var radīt papildus slogu, jo informācija no vietējās dokumentācijas būs jāpārnes strukturētā veidā.

Šis potenciālais slogs ir atkarīgs no tā, cik pārdomāta būs beigu beigās ieviestā kontrolēto darījumu forma praksē. Ja forma būs pārāk standartizēta, varētu rasties praktiskas grūtības ar noteiktu veidu darījumu atspoguļošanu. Piemēram, kā norādīt tirgus cenu līmeni izmaksu pārstādīšanas darījumiem (pass-through costs)? Kā atspoguļot restrukturizācijas darījumus vai aktīvu iegādes darījumus, kuriem raksturīga individuāla vērtēšanas pieeja? 

Neveiksmīgi šādi praktiska rakstura risinājumi varētu radīt neskaidrības un papildus administratīvo slogu līdz izveidosies vienota prakse. Iespējams, tādā gadījumā VID varētu sniegt papildus skaidrojumus vai metodiskos norādījumus par formas aizpildīšanu, taču to mēs redzēsim tikai nākotnē. Jācer, ka ieviestā forma tomēr būs pietiekami adaptīva un praktiska, lai no šādām neskaidrībām, to aizpildot, varētu viegli izvairīties.

Svarīgi ņemt vērā, ka vietējā dokumentācijā norādītajai informācijai jāsakrīt ar informāciju kontrolēto darījumu pārskatā. Jebkādas neatbilstības var kļūt par pamatu padziļinātākai pārbaudei.

Izmaiņas dokumentācijas sagatavošanas sliekšņos.

Šobrīd Latvijā pastāv salīdzinoši kompleksi nosacījumi attiecībā uz transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu (esošo nosacījumu apkopojums norādīts tabulā zemāk). 

 

Jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk vietējo un globālo dokumentāciju būs jāiesniedz tikai pēc VID pieprasījuma. Tātad līdzšinējā obligātās iesniegšanas prasība vairs nepastāvēs. Šāda līdzīga pieeja atbilst arī Lietuvā un Igaunijā noteiktajai praksei, ka vietējo un globālo dokumentāciju jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma.

Jāatceras gan, ka tik un tā gan vietējai, gan globālajai dokumentācijai jābūt sagatavotai 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Turklāt sagaidāms, ka kontekstā ar jauno kontrolēto darījumu pārskatu, VID varēs mērķtiecīgi pieprasīt dokumentāciju tieši tiem uzņēmumiem, kuru pārskatos ir saskatāmi potenciāli transfertcenu riski.

Līdz ar jaunajiem grozījumiem arī tiek paaugstināts sagatavošanas slieksnis globālajai dokumentācijai – turpmāk tā būs jāsagatavo tikai tad, ja kontrolēto darījumu apmērs pārsniegs 20 milj. eiro (šobrīd 5 milj. eiro). Vietējās dokumentācijas sagatavošanas slieksnis nemainās – tas joprojām saglabājās pie 250 tūkst. eiro.

Darījumu būtiskuma slieksnis – mazāks administratīvais slogs.

Līdz šim tie kontrolētie darījumi, kuru kopējais apjoms nepārsniedza 20 tūkst. eiro, nebija obligāti jāiekļauj transfertcenu dokumentācijā. Grozījumi šo slieksni paaugstina līdz 90 tūkst. eiro, kas precīzi sakrīt ar esošo praksi Lietuvā. 

Izmaiņas būtiski atvieglos transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu, jo uzņēmumiem vairs nebūs jāanalizē un jādokumentē vairums maznozīmīgu darījumu. Tas samazinās dokumentācijas sagatavošanas administratīvo slogu un ļaus vairāk koncentrēties tieši uz būtiskiem darījumiem.

Vēl viens precizējums, kas paredzēts NN likuma grozījumos, ir saistīts ar finanšu datu atjaunošanu. Līdzšinēji NN likumā bija paredzēts, ka transfertcenu dokumentācijas sadaļas ik gadu ir jāpārskata, savukārt, ja metodoloģiju ietekmējošā situācija nav būtiski mainījusies, tās var pārskatīt reizi trijos gados. 

Tas ir izteikti svarīgi attiecībā uz salīdzināmo datu atlasēm, kuras pēc ESAO transfertcenu vadlīnijās aprakstītās prakses vajadzētu sagatavot reizi trijos gados, taču izmantotos finanšu rādītājus (gan testējamās puses, gan atlasīto uzņēmumu) jāatjauno katru gadu. Šī prakse nu ir precizēta arī potenciālajos NN likuma grozījumos. 

No vienas puses, gaidāmie likuma grozījumi atvieglos daļu līdzšinējās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības (paaugstināti darījumu būtiskuma un globālās dokumentācijas sagatavošanas sliekšņi, turpmāk dokumentāciju jāiesniedz tikai pēc pieprasījuma), kas no uzņēmumu perspektīvas vērtējamas pozitīvi. 

No otras puses, transfertcenu dokumentāciju papildina jaunā kontrolēto darījumu forma, kas nodokļu administrācijai sniegs papildus kontroles mehānismus. 

Lai gan sagaidāms, ka uzņēmumiem, kas līdzšinēji ir regulāri gatavojuši transfertcenu dokumentāciju, šī jaunā forma būtisku papildus slogu nesagādās, tomēr vēl nav pilnīgas skaidrības, ar kādiem praktiskiem izaicinājumiem uzņēmumiem varētu būt jāsaskaras, aizpildot šo formu. 

Savukārt paredzams, ka lielāko papildus slogu kontrolēto darījumu forma radīs tiem uzņēmumiem, kas līdzšinēji nav iedziļinājušies transfertcenu dokumentācijas un analīzes jautājumos, taču sasniedz formas iesniegšanas slieksni (t.i., saistīto pušu darījumu summa pārsniedz EUR 250 tūkst. eiro).

Šobrīd šķiet, ka norādītie grozījumi visticamāk tiks apstiprināti un ieviesti sākot ar 2026. gada 1. janvāri, taču vēl jāseko līdzi aktuālākajai informācijai un jebkādām izmaiņām. Apstiprināšanas gadījumā, uzņēmumiem nākamā gada laikā būs jāsagatavojas šīs izmaiņas ieviest savā transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas praksē. ​