Eiropas zaļā kursa īstenošana: privātā sektora perspektīva

2025. gada janvārī tika publicēts Pasaules ekonomikas foruma (turpmāk WEF) sadarbībā ar uzņēmumu Accenture sagatavotais ziņojums "Eiropas zaļā kursa īstenošana: privātā sektora perspektīva", kas indikatīvi norāda uz Eiropas gaidāmajiem izaicinājumiem ESG jomā. Ziņojumā novērtēti Eiropas privātā sektora veiktie pasākumi, vēršot uzmanību sasniegtajam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, energoefektivitātes uzlabošanos un atjaunojamās enerģijas ieviešanā, centieniem izveidot aprites ekonomiku un labāku resursu pārvaldību, kā arī panākt uzlabojumus ilgtspējīgas piegādes ķēdes praksē.

Tomēr ziņojuma saturs izceļ nozīmīgākos un līdz ar to kritiskos faktorus, kas kavē potenciālo Eiropas ESG nozares politikas mērķu sasniegšanu. To starpā minēta pasivitāte inovāciju sektorā un ierobežota piekļuve “zaļo" iniciatīvu finansēšanas mehānismiem, kā arī sarežģītā situācijā darbaspēka un iedzīvotāju prasmju sfērā.

Ziņojumā, kas tika apspriests WEF ikgadējā sanāksmē 2025. gada janvārī, uzsvērts, ka Eiropas Savienība (ES) joprojām saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem plānotajā vides, sociālās un pārvaldības (ESG) politikas īstenošanā, jo īpaši tiesiskā regulējuma prasību līdzsvarošanā ar ekonomisko konkurētspēju.

Eiropas Parlaments un Padome ir reaģējusi uz identificētajām problēmām, izstrādājot kopīgu deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2025. gadam. Komisijas darba programmas 2025 skaidrojums​ liecina, ka 2025. gadā Eiropas Savienība nav gatava atkāpties no ESG sektoram izvirzītajiem vides mērķiem, tomēr atzīst sagaidāmos izaicinājumus un plāno ESG politikas izmaiņas tiesiskā regulējuma un pasākumus Eiropas konkurētspējas veicināšanai.

Eiropas Komisija norāda, ka uzņēmumi ir pauduši bažas par ESG noteikumu, piemēram, Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīvas (CSRD) un Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīvas (CSDDD) ievērošanas sarežģītību un izmaksām.Lai risinātu šo problēmu un samazinātu normatīvo slogu uzņēmumiem, ES plānots īstenot “Omnibus vienkāršošanas paketi", kurā ietverti Taksonomijas regulas, CSRD un CSDDD direktīvu vienkāršošanas iniciatīvas. Faktiskais priekšlikums pagaidām nav publiskots.

Plānotais ierosināto CSDDD grozījumu mērķis ir ierobežot korporatīvās saistības pret tiešajiem darījumu partneriem, samazināt iespējamos naudas sodus un atcelt atsevišķus civiltiesiskās atbildības punktus. ES ziņošanas  standartus plānots pilnveidot, samazinot administratīvo slogu kopumā vismaz par 25 %, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem vismaz par 35%.

Tāpat, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu plānu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai ar nosaukumu “Konkurētspējas kompass"​. Tajā, ietverta virkne ieteikumu no ziņojuma par Eiropas konkurētspējas stratēģiju, ko pagājušā gada septembrī prezentēja bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi (Mario Draghi).

Tikmēr Latvijā Klimata un Enerģētikas ministrija ir nodevusi izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi",  kurā lūdz Ministru kabinetu pieņemt zināšanai, ka “riski SEG emisiju samazināšanai noteikto indikatīvo mērķa vērtību sasniegšanā netiek prognozēti tikai pie nosacījuma, ka nozaru ministrijas ar citām iesaistītajām pusēm ievieš gan papildus pasākumus, gan Nacionālais enerģētikas un klimata plānā paredzētā mērķa scenārijā noteiktos nozaru pasākumus un politikas." Klimata un Enerģētikas ministrija ziņojumā uzsver, ka nepieciešams pastiprināti koncentrēties uz NEKP mērķu scenārija pasākumu ieviešanu sektoros."